Meradog

Lai dzīvo suns

Galvenās sastāvdaļas barībā un to nozīme

  • Home
  • Padomi
  • Galvenās sastāvdaļas barībā un to nozīme
Barības galvenās , analītiskās sastāvdaļas:

 

produkte_startseite0_05

  • Olbaltumvielas ( proteīns) nodrošina organismu ar visām aminoskābēm.
  • Ogļhidrāti ( rīsi, kartupeļi, kukurūzas ciete u.c.), kas ir būtisks enerģijas avots.
  • Tauki ( dzīvnieku tauki/augu eļļas), kā enerģijas avots, optimāli nodrošina ar Omega 3 un Omega 6 taukskābēm.
  • Minerālvielas ( makroelementi): kalcijs, fosfors, magnijs, nātrijs, kālijs un hlors.
  • Minerālvielas (mikroelementi): dzelzs, cinks, varš, mangāns, selēns un jods.
  • Taukos šķīstošie vitamīni: D3, E , K un beta-karotīns ( A)
  • Ūdenī šķīstošie vitamīni : B, B2, B6, B12, biotīns, folijskābe, nikotīnskābe, pantotēnskābe, C, holīns.
  • Šķiedrvielas: regulē zarnu darbību un uztur veselu zarnu mikrofloru .


Mazliet sīkāk …

Olbaltumvielas – ir visas dzīvības funkciju pamats, nepieciešamas visu šūnu, visu audu( kaulu, muskuļu, u.c) veidošanai un atjaunošanai organismā.

Dzīvība nav iespējama bez olbaltumvielām.

Olbaltumvielu ķīmisko savienojumu pamatsastāvu veido aminoskābes kopā ar skābekli, slāpekli, oglekli, ūdeņradi, sēru, arī fosforu.

Olbaltumvielas iedala proteīnos (aminoskābes) un proteīdos (ogļhidrāti, nukleīnskābe, fosforskābe…).
Olbaltumviela sastāv no apmēram 20 dažādām aminoskābēm, gan aizstājamām ,gan neaizstājamām.
Neaizstājamās jeb 8 svarīgās aminoskābes ir: izoleicīns, leicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, lizīns. Kucēniem un jauniem suņiem arī histidīns, arginīns. Šīs aminoskābes ir jāuzņem ar uzturu( gaļa, zivis, olas), jo suņa organisms tās pats nevar sintezēt.

Taču mēdz būt barības kas aminoskābju nodrošināšanu suņa organismā veido no sojas, jo kā zināms, tad sojas aminoskābju sastāvs ir līdzīgs ar gaļas aminoskābju sastāvu. Šāds uzturs ir lētāks, bieži Premium kvalitātes un ekonomiskās klases .
MERADOG sortiments nesatur soju, visas neaizstājamās aminoskābes suņa organismā tiek nodrošinātas ar augstvērtīgu gaļu, zivīm un olām.

Ogļhidrāti ( monosaharīdi, oligosaharīdi, polisaharīdi, disaharīdi)- nodrošina organismu ar enerģiju,kas nepieciešama gan augšanai, gan fiziskai aktivitātei. Sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa. Vairāk kā pusi no nepieciešamās enerģijas nodrošina tieši ogļhidrāti, tādēļ ļoti aktīviem dzīvniekiem tie ir ļoti nepieciešami. Vielmaiņas procesa laikā ogļhidrāts šķeļas un veido enerģiju. Tāpēc svarīgi ,lai uzturvielas būtu sabalansētas barībā. Ogļhidrātu daudzums, tāpat kā olbaltumvielas, tauki ir jāuzņem atkarībā no dzīvnieka fiziskas aktivitātes un ķermeņa masas.

Tauki– galvenokārt ir enerģijas avots . Nepieciešami iekšējiem orgāniem, rada sāta sajūtu, un lai pasargātu dzīvnieka organismu no atdzišanas. Satur daudz nepieciešamās taukskābes, gan piesātinātās, gan nepiesātinātās. Piesātinātās – vairāk ir dzīvnieku izcelsmes taukos. Nepiesātinātās- vairāk ir augu eļļās, augu, zivju taukos ( Omega 3,Omega 6).Nodrošina vitamīnu uzsūkšanos. Nekvalitatīviem, nesabalansētiem taukiem uzturā , dzīvniekam var rasties ādas slimības, ekzēmas, sirds slimības, aptaukošanās.

Minerālvielas ( makroelementi )

  • Kalcijs – kaulu, zobu veidošanā, atjaunošanai, normalizē sirds, nervu sistēmu. Svarīgs augšanas procesiem, imunitātei.
  • Fosfors- ir kaulu, audu, sastāvos, piedalās olbaltumvielu un tauku vielmaiņā, nepieciešams nervu sistēmas darbībai. Fosforu var pārdozēt, bet no tā trūkuma organisms necieš.
  • Magnijs- nepieciešams muskuļu, nervu, sirds, zarnu darbībai, piedalās ogļhidrātu un tauku vielmaiņā. Labai asinsritei. B1 un B2 vitamīnu trūkums kā arī pārāk liels olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzums kavē Magnija uzsūkšanos organismā.
  • Kālijs- dzīvniekam nodrošina labu sirdsdarbību, regulē ūdens maiņu un veicina ūdens izvadīšanu no organisma. Kāliju nedrīkst pārdozēt, bet trūkums var radīt nervu sistēmas, sirdsdarbības traucējumus.
  • Nātrijs- maz ir uztura produktos, to galvenokārt uzņem ar vārāmo sāli. Svarīgs fermentu darbībai, regulē ūdens maiņu, uzkrāj to organismā.
  • Hlors- svarīgs audiem, kuņģa darbībai-kuņģa sulas veidošanā, asins plazmas veidošanā, kā arī piedalās vielmaiņas procesos. Produktos ir maz ,tas galvenokārt ir vārāmajā sālī.
  • Sērs- satur aminoskābes, B1 vitamīns. Nozīme asins recēšanas procesā, kolagēna sintēzē. Ja organismā ir maz sēra, aktīviem dzīvniekiem var būt muskuļu vājums, nespēks.

Minerālvielas ( mikroelementi)

  • Cinks- svarīgs redzei, nervu sistēmai, mazina stresu, mazina iekaisuma procesus.
  • Varš- fermentu darbībai, svarīgs asinsradei.
  • Jods- svarīgs dziedzeru, hormonu darbībai. Jauniem suņiem svarīgs kaulu sistēmas un līdzsvarotas smadzeņu darbības veidošanā.
  • Fluors- kaulu, zobu veidošanai, uzturēšanai. Fluors ir arī labā dzeramajā ūdenī.
  • Dzelzs- svarīgs asins sastāvam. Trūkums var izsaukt asins slimības, slikts ir ādas, apmatojuma stāvoklis. Dzīvniekam, kuram ir nevesela gremošana,kuņģa darbības traucējumi, ir kavēta dzelzs uzsūkšanās organismā.

Vitamīni ( iedala taukos šķīstošos un ūdenī šķīstošajos).

Vitamīni barībās tiek nosaukti vai nu pēc ķīmiskā nosaukuma vai apzīmēti ar latīņu burtiem, piem.:

  • Vit. A ( retinols, …)
  • B1 ( tiamīns, ..)
  • B2 (riboflamīns, ..)
  • B3( nikotīnskābe, niacīns, …)
  • B5(pantotēnskābe)
  • B7 ( biotīns)
  • B 9 ( folijskābe)
  • B 12 (ciankobalamīns )
  • C (askorbīnskābe)
  • D ( kalciferols)
  • E ( alfa tokoferols)
  • K ( fillohinons, …).

Visi vitamīni dzīvniekam jāuzņem regulāri, ko nodrošina augstas kvalitātes barības sabalansētas uzturvielas, kas nepieciešamas organisma visu sistēmu normālai funkcionēšanai, augšanai, redzei, asinsradei, kauliem, imūnsistēmai, veicina visus atveseļošanās procesus, brūču sadzīšanu, rētošanos. Dažus B grupas vitamīnus, K vitamīnu arī sintezē zarnās mītošās baktērijas. Vitamīnu trūkums izsauc dzīvniekiem dažādas saslimšanas.

Šķiedrvielas jeb balastvielas – ( ūdenī šķīstošas un nešķīstošas). Šķiedrvielām nav uzturvērtības.bet tās ir ļoti nepieciešamas labai zarnu darbībai, gremošanai, uztur zarnu mikrofloru, veicina kuņģa sulas izstrādi, holesterīna izvadi no organisma. Galvenie šķiedrvielu avoti barībās ir graudaugi,saknes,dārzņi,augļi.